Tuesday the 16th - - Joomla 3.8 Templates
Шаблоны Joomla 3 здесь: http://www.joomla3x.ru/joomla3-templates.html

 11.novembrī Lendžu kultūras namā kuplā skaitā pulcējās vietējie iedzīvotāji un citi interesenti, lai ņemtu dalību konferencē "Staņislava Kambalas ieguldījums Latgales vēsturiskajos procesos". Konference kā Lendžu pagasta pārvaldes projekts tika organizēta ar Latgales reģiona attīstības aģentūras, Valsts kultūrkapitāla fonda un AS Latvijas valsts meži finansiālu atbalstu. Pasākumu atbalstīja arī Rēzeknes novada pašvaldība, piešķirot līdzekļus Lendžu pagasta pārvaldes iesniegtajam projektam novada radošo darbu finansēšanas konkursā.
Konferences lektori sniedza ļoti pārdomātu un izzinošu ieskatu Latgales ekonomiskajā un politiskajā dzīvē pagājušā gadsimta sākumposmā. Vēsturiskās situācijas izpratne saistībā ar Staņislava Kambalas dzīves gājumu ikvienam konferences apmeklētājam rosināja pārdomāt ne tikai kopējo Latgales statusu un tās pārstāvju centienus, bet apzināt sevi kā ilgstošā laika periodā veidojošās tautas un valsts sastāvdaļu.
Kartogrāfe Andra Zubko-Melne raksturoja vietvārdu rašanos, veidošanos, iespējamās formas, cēloņsakarības. Lektore savā referāta izklāstā pieturējās pie Lendžu apkārtnē esošo vietvārdu analīzes, kā piemērus minot arī Lendžu pagasta Stapuļu (Liel-Stapuļu) ciema vēsturiskos dokumentus, kartogrāfiskos materiālus, kas cieši saistās ar Staņislava Kambalas dzimtas mājām.
Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas asoc. profesors Vladislavs Malahovskis ļoti interesanti stāstīja par zemes jautājumu Latgalē. Zemes dalīšana šņorēs, iziešana uz viensētām, peļņas meklēšana ārpus Latgales – katra šī vietējo zemnieku un viņu kuplo ģimeņu sadzīves sastāvdaļa noteica arī noteiktus politiskos procesus gan vietējās kopienās, gan visā reģionā. Sādža kā saimnieciskās dzīves pamatelements, kas raksturīgs Latgalei, bija arī sociāla vienība ar sādžas vecāko un sapulcēm. Lektors norādīja arī uz saikni ar mūsdienām – zemes īpašumu atgūšana 20.gs. 90.gados, sādžu kā dzīvesvietas identifikāciju mūsdienās u.c.
Latgales Kultūrvēstures muzeja speciālists kultūrvēstures jautājumos Kaspars Strods sniedza ieskatu Latgales jautājuma dažādos aspektos politiskajās diskusijās 20.gadsimta sākumā, iepazīstinot ar Latgales jautājuma atspoguļojumu laikrakstu "Drywa" un "Liaužu Bolss" publikācijās. Strīdi un viedokļu apmaiņa bija par to, vai Latgale turpmāk iet attīstības ceļu kopā ar pārējo Latviju vai nē.
Daugavpils Universitātes docenta Valentīna Lukaševiča referāta tēma bija "Marginālijas stāstam par Staņislavu Kambalu". Lektors ļoti spilgti un interesanti sniedza ziņas par Staņislava Kambalas dzīves gājumu, uzsverot, ka šī personība ir bijusi ļoti daudzpusīga. Viņa devums kopējai Latgales attīstībai ir bijis ne tikai pārstāvniecība Latvijas Republikas dibināšanas procesā, bet arī ieguldījums pareizrakstības attīstībā, darbošanās banku sektorā u.c. Valentīna Lukaševiča stāstījums klausītājiem deva iespēju dzīvi iztēloties Staņislava Kambalas gaitas no nelielā Stapuļu ciema viensētas līdz brīvās Latvijas augstāko aprindu dzīvei Rīgā.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Nacionālās Enciklopēdijas redakcijas vadītājs Valters Ščerbinskis stāstīja par starpkaru Latvijas politiku, Latgales un latgaliešu partijām. Vispirms lektors iepazīstināja ar partiju vispārīgo tradicionālo iedalījumu un nozīmīgākajām politiskajām ideoloģijām. Turpinājumā tika sniegta informācija par latgaliešu partijām un to spilgtākajiem pārstāvjiem, kā arī šo partiju vēlēšanu rezultātā iegūtajām vietām Saeimā. Lektors ļoti zinoši sniedza ieskatu katra politiskā spēka interešu lokā, pārstāvju spējā aktīvi darboties, norādīja uz priekšvēlēšanu aģitācijas īpatnībām.
Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas pētniece Sandra Ūdre pievērsās kopīgajam un atšķirīgajam laikabiedru Staņislava Kambalas un Franča Kempa biogrāfijās, norādot, ka abiem piederēja dzirnavas. Šie objekti bija visvairāk iekārotie Latvijas Republikas agrārreformas laikā 20.gs. 20.gadu sākumā. Staņislavs Kambala ieguva Litenes dzirnavas un nodrošināja tur veiksmīgu komercdarbību. Francim Kempam piederēja Zvirgzdenes dzirnavas, bet saimnieciskā darbība viņam neveicās, daļēji dzirnavu arhaiskās darbības dēļ.
Rakstnieks un tulkotājs Ivars Magazeinis (Juoņs Ryučāns) savā stāstījumā norādīja, ka Staņislavs Kambala un Francis Kemps bija guvuši līdzīgu izglītību – proģimnāzija, ģimnāzija, mācības Pēterburgas garīgajā seminārā, kam bija liela ietekme uz viņu politisko uzskatu veidošanos. Saskare ar personībām, kas tieši un netieši veidoja domāšanas formātus, rezultējās un atstāja paliekošu iespaidu un Staņislava Kambalas un Franča Kempa turpmāko darbību Latvijas valsts veidošanās, dibināšanas un turpmākās attīstības gaitā. Laiks, kad radās brīvā Latvija, bija juku laiks. Vai tas bija labi, vai slikti, grūti pateikt. Tas bija normāli.
Konferences dalībnieku novēlējums, slēdzot pasākumu, bija darboties līdzīgu projektu realizācijā un pateicība par izzinoši pavadīto laiku.
Lendžu pagasta pārvaldes lietvede Silvija Kipļuka