Pagasta kopējā platība: 65 km2,
tajā skaitā: meži - 2143 ha (33%),
ūdeņi - 288 ha (5%),
l/s izmantojamā zeme - 3255 ha (50%).
Iedzīvotāju skaits: 775 (uz 01.01.2009)
Gandrīz ceturtā daļa no visiem pagasta iedzīvotājiem dzīvo administratīvajā centrā Lendžos, kur izvietojušies infrastruktūras objekti: kultūras nams, veikala un ēdnīcas ēka, pasta nodaļa, bibliotēka, Kalnezeru katoļu pamatskola, neliela estrāde Viraudas ezera krastā. Pagasta teritoriju šķērso 2 valsts 2.šķiras autoceļi ar grants segumu.
Lendžu pagasts atrodas 15 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Rēzeknes, robežojas ar Bērzgales, Griškānu un Verēmu pagastu Rēzeknes novadā; Zvirgzdenes un Cirmas pagastu Ludzas novadā. Ir septītais mazākais pagasts Rēzeknes novadā. Pagasta ainava ir ļoti gleznaina un pievilcīga, morēnu pauguri mijas ar lēzenām ieplakām un mežiem. Lendžu pagasta augstākā virsotne Kozukolns ir 202 m v.j.l. Pagasta teritorijā paveras krāšņi skati uz ezeriem, no kuriem lielākie ir Viraudas ezers (95,4 ha), Sološu (Zeltiņu) ezers (66,2 ha), Sedzeris (57,7 ha). Sarkaņu tuvumā atrodas botāniskais liegums Gaiļukalns — Austrumlatvijā vienīgā vienkopu ziemeļu kadiķu audze 1,5 ha platībā.
Ielejā starp Sedzeri un Cirmas ezeru atrodas Sarkaņi. 1718.gadā pilskalnā uzbūvēta pirmā koka baznīca, kas jau no neatminamiem laikiem pulcējusi ticīgos, jo tajā atradusies brīnumaina Dievmātes svētglezna, kas, pēc leģendas, atrasta liela ozola zaros Cirmas ezera krastā un ar to saistās vairāki nostāsti par brīnumainām izdziedināšanām. Senkrievu ikonas tipa Dievmātes tēls ar Jēzus Bērnu klēpī gleznots ļoti sen, ap 15.—16.gs. uz ozolkoka dēļa un izgreznots ar sudraba ietērpu. Svētbilde pārnesta arī uz 1860. gadā būvēto akmeņu mūra baznīcu, kur ik gadus Vasarsvētkos pulcējas simtiem svētceļnieku.
Lendžu pagasta teritorijā labi saglabājušās vairākas muižas ēkas jeb foļvarkas. Viena no tām, Poznaņas muiža, patlaban atrodas privātīpašumā un tiek atjaunota.
Lendžu pagasta Kozubēržūs atrodas viena no Latvijā pazīstamākajām bioloģiskajām biškopības saimniecībām, z/s Lapegles, kur saimnieko Sandra un Vitālijs Sprūgas. Ar biškopību nodarbojas arī z/s Līcīši (Janīna Litavniece). Lielākās zemnieku saimniecības pagastā ir Pakalnu Māliņi (Vilhelms Butlers, graudkopība, linkopība), Liepukalns (Jāzeps Bernāns, piena lopkopība, graudkopība), Ķirši (Aleksandrs Pavlovs, augļkopība, dārzeņkopība), Flaveri (Aleksandrs Kudrjavcevs, putnkopība), stādaudzētava Taudejāņi, kas pieder Ingrīdai Razgalei u.c.
Lendžu pagasta Pūriskos ir ievērojamā trimdas rakstnieka Antona Rupaiņa dzimtā vieta, Stapuļos dzimis Staņislavs Kambala, 20.—30.g. ievērojams sabiedrisks darbinieks un publicists. Ceplīšos atrodas slaveno podnieku, Latvijas Amatniecības kameras meistaru Voldemāra un Olgas Vogulu un viņu dēlu Jāņa un Māra darbnīca un ceplis. V.Vogula darbi ir bijuši izstādīti vairākās Eiropas valstīs, 2005. gadā meistars, kas ir arī vairāku dzejoļu grāmatu autors, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.